Zaļā loģistika kā konkurences priekšrocība
Zaļā loģistika Eiropā vairs nav tikai mārketinga jēdziens vai uzņēmumu sociālās atbildības iniciatīva. Tā kļūst par mērāmu, regulētu un finansiāli ietekmīgu uzņēmējdarbības faktoru, kas tiešā veidā ietekmē uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Šajā rakstā apskatām, kāpēc zaļā loģistika šobrīd ir kļuvusi par prioritāti, kādi ir reālie skaitļi par transporta nozares ietekmi uz vidi un kā uzņēmumi var to izmantot kā konkurences priekšrocību.
Transporta nozares vides ietekme — reāli skaitļi
Lai saprastu, kāpēc zaļā loģistika ir kļuvusi par tik aktuālu tēmu, vērts apskatīt konkrētus datus. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, 2022. gadā transports radīja aptuveni 28,9% no visām Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, kas atbilst aptuveni 1 044 milj. tonnu CO2 ekvivalenta. Salīdzinājumam — 1990. gadā transporta emisijas bija par 25,9% zemākas.
Galvenais piesārņotājs transporta nozarē ir autotransports, kas 2022. gadā veidoja 73,2% no visām transporta SEG emisijām (un 21,1% no visām ES SEG emisijām). Otrā vietā ir starptautiskā jūras navigācija, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem veido 3-4% no ES kopējām CO2 emisijām jeb vairāk nekā 124 milj. tonnu CO2 (2021. gada dati).
Savukārt dzelzceļa transports ir bijis vienīgais transporta veids, kas konsekventi samazinājis emisijas — laika posmā no 1990. līdz 2019. gadam dzelzceļa emisijas Eiropas Savienībā samazinātas par 68,1%, neraugoties uz aktivitātes pieaugumu.
Šie skaitļi izskaidro, kāpēc Eiropas Savienības tiesiskais regulējums arvien stingrāk vēršas pret transporta sektora emisijām.
Eiropas Savienības regulējuma ietekme
Zaļā loģistika šobrīd ir ne tikai brīvprātīga iniciatīva, bet arī regulētas tirgus prasības rezultāts. Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam samazināt transporta sektora SEG emisijas par 90%, un šis mērķis ir nostiprināts vairākos konkrētos tiesību aktos.
Viens no būtiskākajiem soļiem bija ES Emisiju tirdzniecības sistēmas (EU ETS) attiecināšana uz jūras transportu no 2024. gada — tas šobrīd veido aptuveni 7% no kopējām EU ETS emisijām. Praksē tas nozīmē, ka kuģniecības uzņēmumi par savām emisijām maksā, un šīs izmaksas tiek pārnestas uz starptautisko pārvadājumu cenām.
Tāpat strikti tiek regulēts autotransports — no 2035. gada visiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem un mazajiem furgoniem Eiropas Savienībā jābūt ar nulles tailpipe emisijām. Smagajam autotransportam tiek izstrādāti atsevišķi standarti, kas paredz būtisku emisiju samazināšanu turpmākajos gados.
Uzņēmumiem, kas nodrošina kravu pārvadājumus, šīs izmaiņas nozīmē divus paralēlus procesus: paaugstinātas izmaksas par tradicionālajiem transporta veidiem un pieaugošu pieprasījumu pēc videi draudzīgākiem risinājumiem.
Kāpēc zaļā loģistika ir konkurences priekšrocība
Iemesli, kāpēc zaļā loģistika ir kļuvusi par konkurences priekšrocību, nav tikai ētiski. Tie ir mērāmi un saistīti ar reālām biznesa vajadzībām.
Lielie korporatīvie klienti — īpaši tie, kas paši pakļauti ESG ziņošanas prasībām — iepirkumu procedūrās jau šobrīd pieprasa loģistikas partneriem sniegt datus par CO2 pēdas nospiedumu. Uzņēmumi, kas šādu informāciju nespēj sniegt, vienkārši netiek pielaisti pie tendera.
Emisiju cena pieaug. Pārvadātāji, kas savlaicīgi pārorientējas uz efektīvākiem maršrutiem, konsolidētām kravām vai zemu emisiju transporta veidiem (dzelzceļš, jūra, alternatīvās degvielas), spēj saglabāt konkurētspējīgas cenas.
ESG rādītāji arvien biežāk parādās investoru un partneru izvērtēšanas kritērijos. Zaļā loģistika kļūst par daļu no kopējās uzņēmuma reputācijas.
Konkrētas darbības, kas uzlabo uzņēmuma loģistikas vides rādītājus, ietver:
- Kravu konsolidācija — vairāku klientu kravu apvienošana vienā maršrutā, kas samazina degvielas patēriņu uz vienu vienību;
- Maršrutu optimizācija ar IT risinājumiem, kas samazina nepilni piekrautu reisu skaitu;
- Multimodāli risinājumi — dzelzceļa un jūras transporta izmantošana garākajos maršrutu posmos;
- Pāreja uz alternatīvajām degvielām, kur tas ir tehniski un ekonomiski pamatots.
Ko tas nozīmē uzņēmumiem praksē
Uzņēmumiem, kas regulāri izmanto starptautiskos kravu pārvadājumus, prakses līmenī tas izpaužas vairākos aspektos. Pirmkārt, vēlams pārskatīt esošos maršrutus un izvērtēt iespējas multimodāliem risinājumiem — piemēram, dzelzceļa transports rada aptuveni 5-10 reizes mazāk CO2 uz tonnkilometru nekā autotransports, kas nozīmē būtisku ietekmi gan uz vides rādītājiem, gan uz nākotnes izmaksu struktūru.
Otrkārt, pievērst uzmanību loģistikas partnera spējai sniegt datus par CO2 emisijām — tas ir nepieciešams gan ESG ziņošanai, gan iepirkumu procedūrām. Treškārt, novērtēt, vai pašreizējais loģistikas modelis ir gatavs nākotnes regulējuma izmaiņām vai prasa būtiskas korekcijas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada transporta ziņojumu, nulles emisiju transportlīdzekļi 2024. gadā veidoja 14,5% no jaunajiem reģistrētajiem vieglajiem automobiļiem ES, kas norāda uz strauju tirgus pārorientēšanos.
Zaļā loģistika nav atsevišķs pakalpojums, ko var iegādāties papildus — tā ir pieeja, kas integrēta ikdienas operāciju plānošanā. Uzņēmumi, kas šo pieeju savlaicīgi pieņem, iegūst ne tikai mazākas regulatoru radītās izmaksas, bet arī labākas pozīcijas tirgū.
Secinājums un nākamie soļi
Eiropas Savienības tiesiskais regulējums skaidri norāda virzienu — transporta emisiju samazināšana ir kļuvusi par mērķi, kas tiek panākts ar konkrētiem finansiāliem un regulatoriem mehānismiem. Detalizētāka informācija par transporta nozares emisiju datiem un projekcijām pieejama Eiropas Vides aģentūras analītiskajos materiālos, kas ir viens no galvenajiem datu avotiem šajā jomā.
Uzņēmumiem, kas vēlas pārskatīt savu loģistikas pieeju un izvērtēt videi draudzīgākus risinājumus — A-ES Logistics piedāvā multimodālus pārvadājumus, kravu konsolidāciju un dokumentu apstrādi, kas atbilst mūsdienu starptautiskās tirdzniecības prasībām.
